Kanādas tiesa izpilda Ķīnas civilā izlīguma paziņojumu/starpniecības spriedumu 2019. gadā

Galvenie izņemšanas gadījumi:

2019. gada aprīlī Kanādas Britu Kolumbijas Apelācijas tiesa apstiprināja tiesas nolēmumu, lai izpildītu Ķīnas civilā izlīguma paziņojumu (Wei pret Li, 2019 BCCA 114).
Lai ārvalsts spriedums būtu atpazīstams un izpildāms Britu Kolumbijā, ir trīs prasības, proti: a) ārvalsts tiesas jurisdikcijā bija ārvalsts sprieduma priekšmets; b) ārvalstu spriedums ir galīgs un pārliecinošs; un c) nav pieejama aizsardzība.
Kanādas tiesas neapšaubīja civilā izlīguma paziņojuma būtību. Tiesas to sauca par “Civilās starpniecības dokumentu” un uzskatīja to par Ķīnas sprieduma ekvivalentu.
Saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem Ķīnas tiesas iesniedz civiltiesiskus izlīguma paziņojumus pēc pušu panāktās vienošanās par izlīgumu, un tiem ir tāda pati izpildāmība kā tiesas spriedumiem.

2017. gada februārī Britu Kolumbijas Augstākā tiesa nolēma izpildīt civilā izlīguma paziņojumu (ķīniešu valodā: 民事调解书, dažkārt tulkots kā “Civilās starpniecības spriedums” vai “Civilās starpniecības dokuments”), ko pieņēmusi vietējā tiesa Šaņdunas province, Ķīna (sk Wei pret Mei, 2018 BCSC 157).

Tiesas nolēmumu vēlāk apstiprināja Britu Kolumbijas Apelācijas tiesa 2019. gada aprīlī (Wei pret Li, 2019 BCCA 114).

I. Fakti un procesi Ķīnā

Tong Vei kungs (“Mr. Vei”), ogļu tirgotājs, kurš dzīvo Tangšāņā, Hebei provincē, Ķīnā. Viņš izgatavoja vairākus aizdevumi Tangshan Fenghui Real Estate Development Co. Ltd. ("uzņēmums") no 2010. līdz 2012. gadam. Zijie Mei kungs ("Mei kungs") un Guilian Li kundze ("Li kundze") bija akcionāri un ieņēma izpilddirektoru amati Sabiedrībā. Viņi katrs garantēta Veja kunga aizdevumi uzņēmumam. Mei kungs un Li kundze ir vīrs un sieva.

Kopš tā laika, tā kā Uzņēmums un pāris nepildīja aizdevumu atmaksu un garantiju izpildi, Veja kungs iesniedza tiesā prasību pret uzņēmumu, Mei kungu un Li kundzi (kopā "ķīniešu atbildētāji") Ķīnas Tangšaņas vidējā līmeņa tautas tiesa ("Tangšaņas tiesa").

14. gada 2014. martā Tanšaņas tiesa rīkoja pirmstiesas starpniecības sanāksmi. Uzņēmuma darbiniece Yajun Dong kundze (Ms. Dong) pārstāvēja Ķīnas apsūdzētos visās tiesvedībās. Mediācijas procesa laikā Dongas kundze pa tālruni sazinājās ar Meja kungu, lai pajautātu viņa starpniecības nodomu, un pirms mediācijas līguma noslēgšanas nolasīja Mei kungam mediācijas līgumu. Meja kungs aicinājumā norādīja Dongas kundzei pieņemt starpniecības līgumu.

Attiecīgi 21. gada 2014. aprīlī Tangšaņas tiesa izdeva paziņojumu par civiltiesisko izlīgumu, lieta Nr. (2014) Tang Chu Zi Nr. 247((2014)唐初字第247号) ar šādiem atbilstošajiem noteikumiem:

(i) Uzņēmumam līdz 38,326,400.00. gada 14. jūnijam ir jāveic vienreizējs maksājums CNY 2014 XNUMX XNUMX ("Pamatparāds") Vei kungam, kurā ietilpst pamatsumma un nokavējuma procenti, līgumsods, ekonomiskie zaudējumi un viss. citi izdevumi;

(ii) Ja Sabiedrība neveic pilnu maksājumu līdz 14. gada 2014. jūnijam, tad uz atlikušo Pamatparāda atlikumu tiek piemērotas soda naudas, kas tiek aprēķinātas 0.2% apmērā no atlikuma par katru dienu, kad atlikušais atlikums ir neapmaksāts; un

(iii) Mei kungs un Li kundze ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par iepriekš minētajām maksājumu saistībām. 2017. gada martā trīs apsūdzētie vērsās Hebei Augstajā Tautas tiesā (“Hebei tiesa”), lai panāktu lietas atkārtotu izskatīšanu šādu iemeslu dēļ:

(i) Kad tika panākts starpniecības priekšlikums un Tanšaņas tiesa attiecīgi sagatavoja paziņojumu par civiltiesisko izlīgumu, lai gan pastāvēja pilnvara, kurā Li kundze pilnvaroja Donas kundzi piedalīties mediācijā un pieņemt starpniecības līgumu, Li kundze apgalvoja, ka ka viņa nav zinājusi par šādu pilnvarojumu un nav devusi šādu atļauju personīgi; un

(ii) Li kundze tajā laikā dzīvoja Kanādā, tāpēc ārpus Ķīnas izdotajai pilnvarai bija jābūt notariāli apliecinātai un apliecinātai, pirms tā bija derīga. Tomēr Tanšaņas tiesas saņemtajai atļaujai šī procedūra netika veikta, un tāpēc tā bija nederīga.

Hebei tiesa uzskatīja, ka pilnvarā bija gan Mei kunga, gan Li kundzes personīgie zīmogi, kuri bija vīrs un sieva. Mei kungs neiebilda pret Dongas kundzes atļauju, savukārt Li kundze apgalvoja, ka viņa nezināja par atļauju un nav to pilnvarojusi personīgi, tomēr viņas apgalvojums neatbilst veselajam saprātam. Turklāt pēc Civillietu izlīguma paziņojuma stāšanās spēkā Li kundze arī izdeva pilnvaru iecelt Donas kundzi par savu aģentu izpildes stadijā, ko Li kundze parakstīja ar savu roku. Tas arī pierādīja, ka Li kundze zināja par Dongas kundzes pilnvarojumu laikā, kad tika noslēgts izlīguma līgums.

Lai gan Li kundze dzīvo Kanādā, viņa ir Ķīnas pilsone un prasība par pilnvaras izsniegšanu ārpus valsts neattiecas.

Attiecīgi Hebei tiesa noraidīja pieteikumu par lietas atkārtotu izskatīšanu.

Tā kā Civillietu izlīguma paziņojums nebija pilnībā īstenots, prasītājs Veja kungs mēģināja pieteikties šī Ķīnas civilā izlīguma paziņojuma izpildei Britu Kolumbijā, Kanādā.

II. Kanādas Mareva rīkojums (iesaldēšanas rīkojums)

2017. gada februārī, uzzinot, ka atbildētājiem Meja kungam un Li kundzei pieder īpašumi Britu Kolumbijā, Kanādā, prasītājs Veja kungs iesniedza Britu Kolumbijas Augstākajā tiesā (“BC Augstākā tiesa”) pieteikumu Mareva rīkojums par rīkojumu (iesaldēšanas rīkojums).

3. gada 2017. februārī BC Augstākā tiesa piešķīra Veja kungam Mareva rīkojumu konfiscēt Meja kungam un Li kundzei Kanādā piederošos īpašumus 20.5 miljonu ASV dolāru apmērā, tostarp divas villas un fermu.

Pēc tam Veja kungs iesniedza BC Augstākajā tiesā rīkojumu par Ķīnas civilā izlīguma paziņojuma izpildi.

III. Pirmās instances tiesvedība Kanādā

Pirmās instances tiesvedībā (kopsavilkuma tiesā) BC Augstākā tiesa pārbaudīja Ķīnas tiesas dokumentu pieņemamību un pievērsās trim prasībām, lai ārvalsts spriedums būtu atpazīstams un izpildāms Britu Kolumbijā, proti:

a) ārvalsts tiesas jurisdikcijā bija ārvalsts sprieduma priekšmets;

b) ārvalstu spriedums ir galīgs un pārliecinošs; un

c) nav pieejama aizsardzība.

Pārbaudot prasību a)-kompetenta ārvalstu tiesa, BC Augstākā tiesa konstatēja, ka “Ķīnas tiesai bija jurisdikcija pār šo lietu”, ņemot vērā, ka pastāv “reāla un būtiska saikne” starp prasības pamatojumu un Ķīnas tiesu.

Ir izpildīta arī b) beiguma prasība, jo, kā norādīja BC Augstākā tiesa, saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Civilprocesa likumu nav iespējams pārsūdzēt, jo Ķīnas civilā izlīguma paziņojums ir piekrišanas rīkojums, kura pamatā ir izlīgums ar starpniecību.

Attiecībā uz trešo prasību BC Augstākā tiesa uzskaitīja pieejamos aizstāvības veidus, tostarp to, ka Ķīnas spriedumi nebija saderīgi ar iepriekšēju spriedumu; tie iegūti krāpšanas ceļā; to pamatā bija ārvalstu sods, ieņēmumi vai citas publiskas tiesības; vai tiesvedība tika veikta veidā, kas ir pretrunā dabiskajam taisnīgumam. Pēc analīzes BC Augstākā tiesa iepriekš konstatēja, ka neviens no šiem aizstāvības veidiem neattiecas uz šīs lietas faktiem.

1. gada 2018. februārī BC Augstākā tiesa nolēma izpildīt Ķīnas civilā izlīguma paziņojumu.

IV. Otrās instances tiesvedība Kanādā

Apelācijas sūdzībā par rīkojumu, saskaņā ar kuru atbildētājiem ir solidāri un atsevišķi jāmaksā parāds prasītājam saskaņā ar Ķīnas spriedumiem, kam pieskaitīti procenti pēc faktiskās gada likmes 60 procentu apmērā, atbildētāja Li kundze apgalvoja, ka tiesnese ir kļūdījusies, uzskatot, ka Ķīnas spriedumu iegūšanas procedūra nepārkāpj dabisko taisnīgumu. , un nosacīti atdalot procentu likmi, kas jāmaksā par Ķīnas spriedumiem, no faktiskās gada likmes 73 procenti līdz maksimāli pieļaujamajai gada likmei saskaņā ar s. Kriminālkodeksa 347.

9. gada 2019. aprīlī Britu Kolumbijas Apelācijas tiesa noraidīja apelācijas sūdzību pilnībā, pamatojot, ka atbildētājs nav pierādījis, ka Ķīnas spriedumi tika pieņemti, pārkāpjot minimālos taisnīguma standartus. Tiesnesis nav kļūdījies, piemērojot Ķīnas spriedumiem nosacītā atdalīšanas jēdzienu no Transporta pret jauniem risinājumiem (SCC, 2004).

V. Mūsu komentāri

Interesanti atzīmēt, ka tad, kad Ķīnas civilā izlīguma paziņojums tiek pieteikts atzīšanai un izpildei Kanādā, Kanādas tiesas neapšaubīja civilā izlīguma paziņojuma būtību. Pirmās instances tiesa to nosauca par “Civilās starpniecības dokumentu” un bez vilcināšanās uztvēra to kā Ķīnas sprieduma ekvivalentu. Apelācijas instances tiesa sekoja modei otrajā instancē.

2022. gada jūnijā Austrālijas Jaundienvidvelsas Augstākā tiesa nolēma atzīt divus Ķīnas civilā izlīguma paziņojumus, kur Ķīnas civilās izlīguma paziņojumi tika uzskatīti par “ārvalstu spriedumiem” saskaņā ar Austrālijas tiesību aktiem.

Mēs uzskatām, ka šī prakse ir pareiza un tā būtu jāievēro arī citās ārvalstīs, jo saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem Ķīnas tiesas izlīguma paziņojumus sniedz pēc pušu panāktās vienošanās, un tiem ir tāda pati izpildāmība kā tiesas spriedumiem.

Saistītā ziņa: